> Latviski > English > Русски

 

Autoceļu uzturēšana ziemā

Kādi ir galvenie ziemas dienesta darbi?

Autoceļu seguma apstrāde ar pretslīdes materiāliem, autoceļu attīrīšana no sniega un autoceļu operatīvā kopšana.

Ar autoceļu ziemas uzturēšanu var samazināt ziemas klimatisko apstākļu sekas uz brauktuves - tās attīrīt no sniega, samazināt slīdamību un nodrošināt satiksmes kustību. 

Kad tiek uzsākti ziemas dienesta darbi?

Ziemas dienesta dežūras tiek uzsāktas 24 h režīmā no 1.novembra līdz 31.martam, balstoties uz laika apstākļiem, šis periods var tikt pagarināts.

Konstatējot noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstošus braukšanas apstākļus - sniegs, apledojums u.c.- ziemas dienesta dežurants nekavējoši uzsāk darba organizāciju.

Kurš pieņem lēmumu uzsākt ziemas dienesta darbus? 

Lēmumu par ziemas dienesta darbu uzsākšanu pieņem 28 atbildīgie ziemas dienesta dežuranti visā Latvijas teritorijā. Tas tiek pieņemts, novērtējot autoceļa atbilstību noteiktajai uzturēšanas klases prasībām.

Kā LAU monitorē situāciju uz valsts autoceļiem?

24 stundas diennaktī ziemas dienesta dežuranti kontrolē valsts autoceļu stāvokli, izmantojot tiešos novērojumus, veicot apsekošanu, sekojot līdzi laika ziņām, informācijai no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem, no Satiksmes informācijas centra, kuri saņem informāciju no autoceļu lietotājiem, kā arī no dienestiem (Valsts policija, Valsts ugundzēsības un glābšanas dienesta u.c.).

Kādi pretslīdes materiāli tiek izmantoti?

Lai uzlabotu uz autoceļiem satiksmes drošību un nodrošinātu satiksmes kustību, LAU ziemas sezonā brauktuves apstrādā ar mitrināto sāli, smilts-sāls maisījumu, smilti vai veic rievošanu. Tomēr ceļa brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad tā ir nokaisīta. Ar kaisīšanu tiek mazināta apledojuma un slīdamības iespējamība. Līdz ar to ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties. Šīs tehnoloģijas galvenokārt pielieto arī Eiropas valstīs, tai skaitā Ziemeļvalstīs.   

Kādos gadījumos izmanto konkrēto kaisīšanas tehnoloģiju?

Efektīvāko kaisīšanas tehnoloģiju pielieto ņemot vērā – autoceļa seguma virsmas temperatūru, autoceļa seguma veidu (melnais segums, grants segums).

Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz  -10ºC. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.

Pie zemākām gaisa temperatūrām (zem -10ºC) izmanto smilts-sāls maisījumu. Tādējādi mazinot slīdamību un paaugstinot transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. 

Jāņem vērā, ka mitrās sāls un smilts-sāls maisījumu tehnoloģijas negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus. Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, kā arī apledojums var veidoties atkārtoti gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem grants ceļu apstrādes laiks ar pretslīdes materiāliem netiek normēts. Līdz ar to ceļu uzturētāji veic grants ceļu apstrādi ar pretslīdes materiāliem satiksmei bīstamākajos posmos.  

Slīdamības mazināšanai uz grants autoceļiem izmanto kaisīšanu ar smilti vai sīkšķembām, kā arī veic rievu izveidi apledojumā. Virsmas rievošanu var veikt uz grants autoceļiem ar vismaz 5 cm sniega vai apledojuma biezumu. 

Kā tiek veikti ziemas dienesta darbi uz valsts autoceļiem?

Autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs un tiek uzturēti prioritārā secībā. Vispirms tiek tīrīti no sniega un apstrādāti ar pretapledojuma materiāliem A uzturēšanas klases autoceļi, pēc tam attiecīgi A1, B, C, D. Uzturēšanas klases tiek noteiktas atkarībā no ceļu klasifikācijas (galvenais, reģionālais, vietējais), satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa un sociālekonomiskās nozīmes.

Ziemas sezonā kompleksās ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.224 „Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”.

Vai sniega šķūrētāji ar metāla lāpstu nebojā ceļa segumu?

Ziemas dienesta automašīnas ir aprīkotas ar kaisīšanas iekārtu un sniega lāpstām. Zem sniega lāpstām ir piestiprināti metāla vai gumijas naži. Tie ir speciāli naži, kurus ražo tieši ziemas ceļu uzturēšanas darbu veikšanai. Šie naži nodilst, tāpēc periodiski tiek mainīti. Šādu metodi pielieto visās valstīs, kur tiek veikta ziemas ceļu uzturēšana.

Gumijas nažus izmanto, ja brauktuve ir nesasalusi un ir slapjš sniegs. Metāla nažus izmanto uz sasalušām un ar apledojuma klātām brauktuvēm. Nažu funkcija ir nodrošināt ledus, sniega vai sajaukta sniega ar smiltīm/sāli noņemšanu no asfalta seguma.

Nažiem, saskaroties ar asfaltu, veidojas dzirksteles − tas liecina, ka nazis ir piespiests pie brauktuves un veic savu funkciju. Proti, uz autoceļa brauktuves vairs nav ledus vai sniega kārtas un tiek iegūts melns segums, kā tas ir paredzēts normatīvajos aktos. Savukārt autovadītājiem tādējādi tiek nodrošināti drošāki un komfortablāki braukšanas apstākļi.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja autoceļu brauktuves temperatūra ir zemāka par -6ºC, no sniega un ledus brīva brauktuve netiek prasīta. Ja autoceļa brauktuves tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs (rises, bedres, iesēdumi), tad kvalitatīva darba izpilde pilnība nav iespējama tāpēc, ka nažu saskares punkts ar ceļa brauktuvi veidosies tikai nelīdzenuma augstākajā punktā.

Kāpēc sāli kaisa uz nenotīrīta sniega? Tā tikai veidojas putra, uz kuras nestrādā neviena riepa.

Ja autoceļa brauktuve nav attīrīta no sniega, sāli nekaisa. Jāņem vērā, ka uz ceļa brauktuves neliels sniega daudzums būs vienmēr – tas rodas satiksmes iespaidā, no autoceļa nomalēm, no autotransporta, kā arī pēc sniega tīrīšanas palikusī piebrauktā sniega kārta. Tas viss kopā arī veido nelielo sniega sajaukumu ar smiltīm/sāli, kamēr sāls iedarbojas. Ja ir konkrēta informācija un faktu apliecinājumi par to, ka ceļa brauktuve tiek kaisīta uz tikko uzsnigušā irdenā sniegā, aicinām par to informēt, zvanot uz Satiksmes informācijas centru 80005555.

Kāpēc sniega mašīnas brauc paceltām lāpstām pa ceļu, kas nav vēl tīrīts?

Katrai ziemas dienestā iesaistītajai automašīnai ir savs maršruts, līdz kura sākumam ir jānokļūst. Līdz ar to, mašīnas ar paceltajām lāpstām vairumā gadījumu dodas vai nu uz konkrēto maršrutu kur veiks tīrīšanu/kaisīšanu, vai uzpildīt kaisāmo materiālu. Ceļu uzturēšanas darbi notiek koordinēti, katra tehnikas vienība izpilda tai uzdoto darbu, konkrētajos ceļu posmos.

Kāpēc visā Latvijā, pat strādājot pārsimts tehnikas vienībām, joprojām saglabājas apgrūtināti braukšanas apstākļi?

Autoceļa stāvokļa kodu “Apmierinoši”, “Apgrūtināti” nosaka Ceļu specifikāciju nosacījumi. Formulējums “Apgrūtināti braukšanas apstākļi” nenozīmē, ka nav veikti ziemas dienesta darbi. Tas ir atgādinājums satiksmes dalībniekam, ka ir ziema, un braukšanas apstākļi nav tādi, kā citos gadalaikos. Tos apgrūtina sniegs, kas var snigt, un apledojums, kas var veidoties, līdz ar to ir svarīgi ievērot drošas braukšanas pamatprincipus.

Kā veidojas „melnais ledus”?

Melnā ledus veidošanos ietekmē autoceļa seguma temperatūra, vēja virziens, gaisa mitrums u.c. 

Melnais ledus veidojas arī pie pluss grādiem, kad zemes esošā sasaluma ietekmē uz brauktuves seguma esošais mitrums pārvēršas ledū.

Kādās vietās melnais ledus veidojas visbiežāk?

Autovadītājiem īpaša uzmanība jāievēro vietās, kas atrodas netālu no ūdens krātuvēm (jūra, ezeri, lielas upes, purvi), kā arī īpašai piesardzībai jābūt uz tiltiem un ceļu pārvadiem.

Kas jāņem vērā autovadītājiem ziemas sezonas laikā?

Jāizvēlās piemērots braukšanas ātrums un tas ir atkarīgs ne tikai no ceļa stāvokļa, bet arī automašīnas tehniskā stāvokļa, autovadītāja pieredzes un prasmēm, kā arī jāievēro lielāka distance starp priekšā braucošiem transportlīdzekļiem.

Kur var zvanīt, lai informētu par neatbilstošu autoceļu stāvokli?

Aicinām autovadītājus zvanīt uz Satiksmes informācijas centra diennakts tālruni 8000 5555.

 

Bedru labošana

Kā labo bedres?

Pavasarī, kad tiek veikts masveida bedrīšu remonts uz melnā seguma, tiek izmantotas divu veidu tehnoloģijas. Bedrītes tiek aizpildītas ar:

                 1. karsto asfaltbetonu;

                 2. šķembām un bitumena emulsiju, kas ir piemērota metode segumiem ar    augstu bojājumu pakāpi. 

Izmantojamā tehnoloģija tiek izvēlēta atbilstoši ceļu segumam.

Satiksmei bīstamās jeb tā saucamās avārijas bedres* tiek salabotas neatkarīgi no laika apstākļiem 24 h laikā kopš konstatēšanas brīža. Ziemas sezonā avārijas bedru remontam izmanto aukstā asfaltbetona tehnoloģiju, kas ir vienīgā ziemas apstākļos pielietojamā metode bedrīšu lāpīšanai. Pārējā periodā bedrīšu remontam tiek izmantota, kāda no iepriekš minētajām tehnoloģijām.

* Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums lielāks par 0,1 m2 un kuras ir dziļākas par 50 mm. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 h laikā, B uzturēšanas klases autoceļiem 5 diennakšu laikā, C uzturēšanas klases ceļiem nedēļas laikā, divu nedēļu laikā uz D uzturēšanas klases ceļiem.

Kad var veikt masveida bedrīšu remontu?

Masveida bedrīšu remonts uz melnā seguma tiek uzsākts, kad ir iestājies tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi - diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5 grādiem pēc Celsija. 

Bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – A, B, C, D. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi) un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu melno segumu radušās bedres A uzturēšanas klases autoceļos tiek saremontētas līdz 1.jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos līdz 15. jūnijam un līdz 1. jūlijam C un D uzturēšanas klases ceļos. 

Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā. 

Kādēļ liek ielāpus nevis atjauno konkrētu ceļa posmu? 

Valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km no tiem autoceļi ar melno segumu ir vairāk nekā 8 000 km. Saremontēto bedrīšu platību pārvēršot kilometros, ik gadu tiek salaboti aptuveni 80 km. 

Lai nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību visā Latvijas teritorijā, nebūtu pareizi bedrīšu labošanas vietā ik gadu atjaunot konkrētu ceļa posmu 80 km apmērā. Šāda rīcība tikai veicinātu straujāku valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanos un neatbilstošus braukšanas apstākļus autovadītājiem. 

Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka tuvu 50% valsts autoceļu ir vērtējami kā neapmierinošā stāvoklī esoši, vairāk kā 2/3 tiltu uz valsts autoceļiem prasa neatliekamu remontu.

Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu ir jāatjauno vai jārekonstruē vismaz 1100 km asfalta segumu, jāatjauno 1700 km grants segumu, jāveic 65 tiltu konstrukciju atjaunošana. Šogad ceļu būvniecības un uzturēšanas darbus plānots veikt uz 1000 km valsts autoceļu.

Kopumā būtu vēlams veikt darbus 430 milj. EUR apmērā. Diemžēl pašreiz atjaunojam apmēram trīs reizes mazāku kilometru apjomu, jo valsts autoceļu finansējums 2015. gadā ir līdz 256,143 milj. EUR, kas ir tikai apmēram puse no nepieciešamā.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību, nepieciešams veikt bedrīšu remontu.

Slideni autoceļi vasarā

Kāpēc kaisa ceļus vasarā?

Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka gandrīz 50% valsts autoceļu ir neapmierinošā stāvoklī. Lai nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību visā Latvijas teritorijā, ik gadu pavasarī tiek veikts masveidu bedrīšu remonts. Kā viena no tehnoloģijām bedrīšu remontam tiek izmantota šķembas un bitumena emulsija.

Pie ilgstoši augstas gaisa temperatūras autoceļu segums uzkarst. Ceļu segumam uzkarstot vairāk par +50 grādiem bitumens kļūst mīksts. Bitumena izsvīduma dēļ ceļš var kļūt slidens. Lai uzlaboto autotransporta riteņu un asfaltu seguma virsmas saķeri, kā arī satiksmes drošību, tiek veikta svīdumu vietu likvidēšana.

Kādi materiāli tiek izmantoti, lai novērstu slīdamību vasarā?

Svīduma vietu vienmērīgi nokaisa ar smilti vai sīkām šķembām vienā kārtā. Darbs tiek veikts sausā un karstā laikā. Nepieciešamības gadījumā darbs tiek veikts atkārtoti.

 

 

> Aktualitātes> Par LAU> Uzturēšana> Pakalpojumi> Presei> Kontakti
All rights reserved by VAS “LAU” © 2007.
Design and Development by HES.LV