Valsts autoceļu uzturēšanas ziemas sezona ilgst no 16.oktobra līdz 15.aprīlim. Ziemas sezonā autoceļu stāvoklim 24/7 režīmā seko līdzi 32 LAU ziemas dienesta dežuranti. Konstatējot neatbilstības autoceļu uzturēšanas klašu prasībām, tiek organizēti nepieciešamie uzturēšanas darbi.
Galvenie ziemas sezonas uzturēšanas darbi ir:
- autoceļu attīrīšana no sniega,
- autoceļu seguma slīdamības samazināšana,
- citi operatīvie darbi.
Valsts autoceļi tiek uzturēti atbilstoši noteiktajām uzturēšanas klasēm A, B, C, D un E, līdz ar to autoceļu brauktuves stāvoklis starp dažādām uzturēšanas klasēm var atšķirties. Uzturēšanas klases tiek piešķirtas, ņemot vērā autoceļa satiksmes intensitāti un autoceļa segumu (asfalts, grants).
Autoceļu uzturēšanas prasības ziemas sezonā atbilstoši uzturēšanas klasēm
| A | B | C | D | E | |
| Vidējais pieļaujamais sniega biezums uz brauktuves mainīgos laikapstākļos | 6 cm | 8 cm | 16 cm | netiek normēts | netiek normēts |
| Atsevišķās vietās pieļaujami sniega sanesumu biezums mainīgos laikapstākļos | 12 cm | 16 cm | 20 cm | netiek normēts | netiek normēts |
| Mainīgos laikapstākļos pieļaujamais slapja sniega vai sniega un sāls/smilts sajaukuma biezums | 3 cm | 5 cm | 6 cm | netiek normēts | netiek normēts |
| Uz brauktuves pastāvīgos laikapstākļos pieļaujams ledus vai sniega biezums | 1 cm | 4 cm | 10 cm | netiek normēts | netiek normēts |
| Laiks* brauktuves attīrīšanai no sniega | 3 stundas | 8 stundas | 24 stundas | vismaz 2 reizes ziemas sezonā | vismaz 1 reizi ziemas sezonā |
| Laiks brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu | 3 stundas | 8 stundas | netiek normēts | netiek normēts | netiek normēts |
| Laiks rievu izveidošanai uz brauktuves sasalušā vai piebrauktā sniegā | - | 24 stundas | netiek normēts | netiek normēts | netiek normēts |
Laiku autoceļu brauktuves attīrīšanai no sniega skaita no brīža, kad beidzis snigt. Citām uzturēšanas prasībām izpildes laiku skaita no brīža, kad autoceļu pārvaldītājs vai darbu veicējs konstatējis neatbilstību.
Mainīgi laikapstākļi – uz autoceļa brauktuves veidojas apledojums, krājas sniegs vai veidojas sniega sanesumi.
Pastāvīgi laikapstākļi - gaisa temperatūra ir pastāvīga, nav nokrišņu, uz autoceļa neveidojas apledojums un vēja ietekmē uz autoceļa brauktuves netiek uzputināts sniegs.
Autoceļi ar C, D un E klasēm tiek uzturēti ar sniega kārtu.
Autoceļiem ar C, D un E klasi nav noteiktu prasību slīdamības mazināšanas darbu veikšanai. Galvenokārt uz šiem autoceļiem slīdamības mazināšanas darbi (rievošana un kaisīšana ar smiltivai sīkšķembām) tiek veikti bīstamākajos posmos, piemēram, asi līkumi, strauji kāpumi vai kritumi.
Ārkārtas laikapstākļi
Ārkārtējos laikapstākļos ir pieļaujamas atkāpes no noteiktās klases prasībām autoceļu uzturēšanā. Šajā laikā primāri tiek nodrošināta autoceļu caurbraucamība un satiksmes kustība.
Ārkārtēji laikapstākļi ir:
- snigšana turpinās ilgāk par 4 stundām 24 stundu laikā un sniega kārta vairāk nekā 12 cm,
- atkala vai lietus vairākas reizes diennaktī,
- vēja ātrums pārsniedz 20 m/s,
- uz brauktuves veidojas sniega sanesumi,
- nokrišņi applūdina un bojā autoceļus vai samazina to nestspēju.
Vairāk par autoceļu uzturēšanas prasībām:
Kā var uzzināt, kur šobrīd notiek autoceļu uzturēšanas darbi u?
Autoceļu uzturēšanas darbiem ikviens var sekot līdzi tiešsaistes režīmā mājaslapas kartē - www.lau.lv , www.lvceli.lv un aplikācijā Waze
Kā ziņot par bīstamiem apstākļiem uz valsts autoceļiem?
Aicinām informēt par autoceļu stāvokli, zvanot uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas tālruni - 8000 5555.
Uzturēšanas darbi notiek pēc plāna
Autoceļu ziemas uzturēšanas darbi notiek koordinēti – katrai ziemas dienestā iesaistītajai automašīnai ir savs maršruts, kurā tā veic uzdotos darbus. Maršrutus izstrādā, lai:
• noteiktu darbu veikšanai nepieciešamo ziemas dienesta tehnikas skaitu
• izplānotu uzturamo autoceļu posmu secību darbu veikšanai
• nodrošinātu uzturēšanas darbu veikšanu normatīvajos aktos paredzētajā laikā un atbilstoši uzturēšanas klasei.
Plānojot maršrutus tiek ņemts vērā katra autoceļa posma uzturēšanai nepieciešamais laiks, braukšanas ātrums veicot darbu, braukšanas ātrums pārbrauciena laikā, kaisīšanai nepieciešamā materiāla daudzums un citi faktori.
Kādos gadījumos tehnika pārvietojas ar paceltām lāpstām?
Sniegotos laika apstākļos ziemas dienesta tehnika ar paceltām lāpstām vairākumā gadījumu dodas vai nu uz nākamo uzturamo autoceļa posmu sava maršruta ietvaros, vai uz bāzi, lai papildinātu kaisāmā materiāla krājumus. Jāņem vērā, ka pārbrauciena laikā ziemas dienesta automašīnas braukšanas ātrums ir lielāks nekā veicot ziemas darbus. Līdz ar to, lai noteiktajā laikā veiktu ziemas darbus visā maršrutā ietvertajos autoceļu posmus, ir svarīgi darbus izpildīt tur, kur tas paredzēts.
Vai, braucot ar paceltu lāpstu, var veikt autoceļa slīdamības samazināšanas darbus?
Ziemas dienesta tehnikas vienības, dodoties maršrutā, ir aprīkotas ar visām ziemas darbu veikšanai nepieciešamajām iekārtām, kuras tiek izmantotas atbilstoši situācijai. Ja uz autoceļa brauktuves ir izveidojies apledojums bez sniega kārtas, tiek veikta tikai kaisīšana un lāpstas izmantošana nav nepieciešama. Uz biezas, nesen uzsniguša sniega kārtas sāls netiek kaisīts – brauktuve vispirms tiek notīrīta. Tomēr jāņem vērā, ka uz ceļa brauktuves neliels sniega daudzums var saglabāties arī pēc nesen veiktiem uzturēšanas darbiem – visbiežāk plāna sniega kārta uz brauktuves paliek nelielo ceļa nelīdzenumu dēļ, kā arī uz brauktuves var palikt piebrauktā sniega kārta.
Jāpiebilst, ka var būt situācijas, kad braucoša ziemas uzturēšanas tehnikas saceļ aiz sevis sniega vai ūdens vērpeti, radot iespaidu, ka tiek veikti kaisīšanas darbi, lai gan tas netiek darīts.
Ja Jums ir konkrēta informācija par to, ka uzturēšanas darbu rezultāts neatbilst autoceļu uzturēšanas prasībām un autoceļa brauktuve tiek kaisīta irdenā, biezā sniegā, aicinām, minot konkrētu autoceļu un laiku, informēt VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centru, zvanot uz tālruni: 80005555.
Vēlā rudenī un ziemā lielāko diennakts daļu ārā ir tumšs un uz ceļiem veidojas apledojums. Laba redzamība, riepas un braukšans stils ir būtiski, lai autovadītājs spētu savlaicīgi reaģēt uz kritiskām situācijām.
Pirms doties ceļā, pārliecinieties, vai stikli ir tīri gan no ārpuses, gan arī iekšpuses.
Ierēķiniet laiku pirms braukšanas, lai pilnībā notīrītu stiklus auto no ledus un sniega kārtas.
Izmantojiet ziemas sezonai paredzēto logu šķirdrumu.
Autovadītāja skatu nedrīkst aizsegt dažādi priekšmeti, piemēram, gaisa atsvaidzinātāji, tālruņa statīvi u.c .lietas.
Tuvās gaismas staru kūlis izgaismo ceļu aptuveni 40 m attālumā. Braucot ar ātrumu 80-90 km/h, šo distanci var veikt mazāk nekā divās sekundēs. Tālo gaismu staru kūlis izgaismo apmēram 150 metru attālumā, dodot reaģēšanai trīsreiz vairāk laika. Lietojiet tālās gaismas cik bieži sanāk, bet tā, lai tas atbilst noteikumiem un netraucē citiem satiksmes dalībniekiem.
Apledojuma dēļ brauktuves kļūst slidenas, tāpēc svarīgi nomainīt vasaras riepas uz kvalitatīvām ziemas riepām, turklāt neatlikt to uz pēdējo brīdi.
Riepas saķeres laukums ar ceļa virsmu ir apmēram plaukstas lielumā, tāpēc ir svarīgi, lai ziemas riepas būtu kvalitatīvas. Jaunas riepas protektora dziļums ir 8-10 mm, minimālais pieļaujamais lietotai riepai - 4 mm, tomēr tik nolietotas vairs nevajadzētu lietot. Ziemas sezonas laikā tās būs jau zem normas – tas ir bīstami, kā arī autovadītājs var par to saņemt sodu.
Atgādinām, ka autoceļu brauktuves var būt slidenas arī pēc to attīrīšanas no sniega un apstrādes ar pretslīdes materiāliem.
Apledojums un ūdens uz brauktuves palielina automašīnas bremzēšanas ceļu. Izvēlieties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu ātrumu.
Izvairieties no straujām kustībām ar pedāļiem vai stūri. Dodiet vairāk laika sev un citiem – ieturiet drošu distanci, savlaicīgi ieslēdziet virzienrādītājus, veiciet manevrus tā, lai nepārsteigtu citus satiksmes dalībniekus nesagatavotus.
Gaisa temperatūrai svārstoties ap nulli, uz ceļiem un ietvēm ar asfalta segumu var veidoties melnais ledus. Plānā un dzidrā ledus kārta nesatur gaisa burbuļus, kas ierasti piešķir ledum balto krāsu, tāpēc tā ir ļoti caurspīdīga un grūti saskatāma uz tumša fona. Galvenokārt melnā ledus bīstamība slēpjas apstāklī, ka tas līdzinās mitram asfaltam vai nav saskatāms. Turklāt tā veidošanos ir arī grūti savlaicīgi paredzēt, tāpēc pēkšņā saslīdēšana daudzus autoceļu lietotājus pārsteidz nesagatavotus.
Melnais ledus biežāk veidojas:
- laika apstākļos, kad temperatūra svārstās ap nulli
- rīta vai vakara stundās
- miglainā laikā – mitruma kondensātam, nonākot uz brauktuves virsmas, kuras temperatūra ir zem nulles
- pēc lietus vai atkusnī, kad uz virsmām veidojas neliela kārta ūdens, kas, temperatūrai pazeminoties, sasalst
- pēc lietus, slapja sniega vai atkusnī, kad debesis noskaidrojas, uz virsmām esošā ūdens kārta pārvēršas ledū, turklāt bieži pat pirms gaisa temperatūra noslīdējusi zem nulles, jo zem skaidrām debesīm virsmas atdziest straujāk
- atkalas (sasalstoša lietus) laikā, kad gaisa un virsmu temperatūra ir zem nulles un līst lietus
Kurās vietās jābūt īpaši uzmanīgiem?
- uz tiltiem,
- ceļu pārvadiem,
- ūdens tilpņu tuvumā,
- pie purviem,
- pie mežiem ,
- izteikta reljefa pazeminājuma posmos – ieplakās vai ielejās,
- vietās, kur ceļu aizēno koki.
Brauktuves temperatūra šajās vietās var būt zemāka un mitrums lielāks nekā citos ceļa posmos.
Gaisa un autoceļa virsmas temperatūras var atšķirties. Gaiss var būt jau sasilis līdz plus grādiem, bet brauktuves virsma temperatūra arvien saglabāties zem nulles atzīmes.
Pamanot slidenu autoceļa posmu, aicinām ziņot VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centram uz tālruni 80005555 vai lietotnē "Waze".
Efektīvāko kaisīšanas tehnoloģiju pielieto ņemot vērā – autoceļa seguma virsmas temperatūru, autoceļa seguma veidu (melnais segums, grants segums).
Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz -10ºC. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.
Pie zemākām gaisa temperatūrām (zem -10ºC) izmanto smilts-sāls maisījumu. Tādējādi mazinot slīdamību un paaugstinot transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu.
Jāņem vērā, ka mitrās sāls un smilts-sāls maisījumu tehnoloģijas negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus. Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, kā arī apledojums var veidoties atkārtoti gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē.
Ceļu uzturētāji veic grants ceļu apstrādi ar pretslīdes materiāliem satiksmei bīstamākajos posmos. Slīdamības mazināšanai uz grants autoceļiem izmanto kaisīšanu ar smilti vai sīkšķembām, kā arī veic rievu izveidi apledojumā. Virsmas rievošanu var veikt uz grants autoceļiem ar vismaz 5 cm sniega vai apledojuma biezumu.
Atkušņa laikā vietām uz autoceļiem ar grants segumu var būt sarežģīti braukšanas apstākļi.
Tos var radīt:
- applūduši autoceļi
- šķīdonis
- izskalojumi
Applūduši autoceļi. Pavasarī strauji kūstot biezai sniega un ledus kārtai, rodas liels ūdens daudzums, kas plūst uz apkaimes zemākajām vietām, dīķiem, ezeriem, grāvjiem un upēm, reizēm appludinot arī līdzās esošos zemākos ceļa posmus. Ūdens atnestie zari, zāle un citi priekšmeti var īsā laikā aizsprostot caurtekas, tādejādi vēl vairāk apgrūtinot ūdens aizplūšanu.
Attēlā: applūdis ceļš - pirms un pēc darbu veikšanas
Vietām uz grants autoceļiem veidojas arī šķīdonis. Autoceļa brauktuves virsma ierasti atkūst vispirms, kamēr dziļākie ceļa slāņi un nomales vēl ir sasalušas. Grants segums pārsātinās ar ūdeni, kas rodas no lietus un kūstošā sniega, ceļš zaudēnestspēju, uz tā veidojas bedres un iesēdumi, līdz ar to tie kļūst arī grūtāk caurbraucami.
Tāpat atsevišķās vietās kūstošā sniega un ledus radītā ūdens straume var izveidot bedres jeb izskalojumus.
Atbilstoši situācijai uz autoceļiem var tikt ieviesti masas ierobežojumi (liegums pārvietoties transportam, kas ir smagāks par 10 tonnām) vai tiek sašaurināta brauktuve un samazināts atļautais ātrums, vai arī tie tiek slēgti.
Plašāki grants autoceļu uzturēšanas un remonta darbi tiks uzsākti, kad autoceļi būs apžuvuši un atguvuši nestspēju, lai ceļu uzturēšanas smagsvara tehnika vēl vairāk nekaitētu autoceļu stāvoklim. VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" regulāri seko līdzi grants autoceļu stāvoklim, un atbilstoši autoceļu uzturēšanas klasei plāno nepieciešamos darbus. Aicinām autovadītājus braukt uzmanīgi un plānot braukšanas maršrutus. Uzzināt pat autoceļu stavokli un aktuālajiem brīdinājumiem, iespējams VSIA "Latvijas Valsts ceļi" mājaslapā: lvceli.lv
LAU galvenie darbības virzieni
- LAU veic gandrīz 200 dažādus autoceļu iekdienas uzturēšanas darbus.
- LAU darbinieku skaits vairāk nekā 1100.
- Struktūrvienības ir pieejams visā valsts teritorijā.
- LAU tehnikas vienības: 1000 - autotransporta vienības, 600 - traktortehnikas vienības, 1000 - mehānismi.
Vasaras sezonā, kas ilgst no 16. aprīļa līdz 15. oktobrim, galvenie autoceļu uzturēšanas darbi:
- melno segumu bedru remonts;
- melno segumu virsmu raupjuma atjaunošana;
- grants ceļu seguma uzturēšana un remonts;
- satiksmes organizācijas līdzekļu (ceļa zīmju) uzturēšana un uzstādīšana;
- grāvju tīrīšanu un to profila atjaunošanu;
- zāles, krūmu un to atvašu pļaušana;
- krūmu izciršanu grāvjos, nogāzēs un autoceļa joslās;
- ceļu nomaļu atkritumu savākšanu.
Ziemas sezonā, no 16. oktobra līdz 15. aprīlim, galvenokārt tiek veikti šādi darbi:
- autoceļu seguma apstrāde ar pretslīdes materiāliem;
- autoceļu attīrīšana no sniega;
- dažādi operatīvi veicamie darbi.
Visu cauru gadu veicam:
- Tiltu uzturēšana
- Pieturu sakopšana
- Ceļa zīmju uzstādīšana un atjaunošana
- Reaģēšana uz ziņojumiem par bīstamām vietām uz autoceļiem
Komercpakalpojumi:
- ceļa zīmju ražošana,
- materiālu ražošana.
Masveidu bedru remonts
Pavasarī, kad tiek veikts masveida bedru remonts uz melnā seguma, tiek izmantotas divu veidu tehnoloģijas: karstā asfalta tehnoloģija un šķembu-emulsijas tehnoloģija. Masveida bedru remonts tiek uzsākts, kad diennakts gaisa vidējā temperatūra ir virs +5 grādiem.
Bedru remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – A, B, C, D. E. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi) un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.
Autoceļu melno segumu radušās bedres A uzturēšanas klases autoceļos tiek saremontētas līdz 1.jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos līdz 15.jūnijam, C un D uzturēšanas klases ceļos līdz 1.jūlijam, E uzturēšanas klases ceļos līdz 1.septembrim
Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.
Satiksmei bīstamās bedres
Satiksmei bīstamās jeb tā saucamās avārijas bedres tiek salabotas neatkarīgi no laika apstākļiem. To remontam izmanto aukstā asfaltbetona tehnoloģiju, kas ir vienīgā ziemas apstākļos pielietojamā metode bedru lāpīšanai.
Par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums lielāks par 0,1 m2 (32x32 cm) un kuras ir dziļākas par 50 mm. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 h laikā, B uzturēšanas klases autoceļiem 5 diennakšu laikā, C uzturēšanas klases ceļiem nedēļas laikā, divu nedēļu laikā uz D uzturēšanas klases ceļiem, mēneša laikā uz E uzturēšanas klases autoceļiem.
Kādas tehnoloģijas tiek izmantotas bedru remontdarbiem uz asfalta seguma autoceļiem?
Šķembas un bitumena emulsijas tehnoloģija
Piemērotākā metode ceļu segumiem, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Nepieciešamības gadījumā bedri attīra;
- Gruntē ar bitumenta emulsiju, lai nodrošinātu nepieciešamo sasaisti ar šķembām;
- Aizpilda ar rupjās frakcijas šķembām;
- Uz vienu diennakti tiek izvietotas ātruma ierobežojuma un brīdinājuma zīmes, lai emulsijas un šķembu kārta saformētos;
- Pirms ātruma ierobežojumu noņemšanas brīvās šķembas no autoceļa tiek noslaucītas.
Karstā asfalta tehnoloģija
Šo tehnoloģiju galvenokārt uzmanto, lai remontētu atsevišķas bedres. liras izveidojušās uz relatīvi jauniem asfalta segumiem.
- Bedri precīzāk kontūrām izfrēzē;
- Iztīra;
- Gruntē ar bitumena emulsiju;
- Aizpilda ar asfaltbetona masu un noblīvē.
Aukstā asfalta tehnoloģija
Ar šo metodi tiek labotas satiksmei bīstamas bedres visa gada garumā
Satiksmei bīstamas bedres ir lielākas par 0.1 m2 un dziļākas par 5 cm.
- Bedri attīra (bedre var būt mitra);
- Aizpilda ar aukstā asfalta maisījumu un noblīvē.
Autobraucēju un uz ceļa strādājošo drošībai remontdarbu laikā tiek noteikti braukšanas ātruma ierobežojumi - 70 km/h un 50 km/h
Aicinām braukt uzmanīgi un ievērot noteikumus- no tā atkarīga jūsu, citu autobraucēju un remontdarbu veicēju drošība!
raucot pa dubļainu grants ceļu, smiltīm vai citu nesaistīta materiāla segumu, aicinām paturēt prātā dažus principus, kas palīdzēs:
- veiksmīgāk un drošāk pārvarēt sarežģītos posmus
- izkļūt ātrāk laukā, ja auto tomēr ir iestidzis.
Braukšana pa dubļiem līdzinās braukšanai ziemas apstākļos.
Braukšana pa dubļiem līdzinās braukšanai pa sniegu un ledu, jo riepu saķere šādos apstākļos būtiski samazinās. Lai izvairītos no sānslīdes, jāizvēlas drošs braukšanas ātrums, savlaicīgi jāuzņem un jāsamazina ātrums, kā arī jāizvairās no straujām stūres kustībām.
Kā rīkoties, ja priekšā ir dubļains ceļa posms
Pirms braukšanas cauri dubļiem aicinām izvērtēt situāciju. Varbūt ir iespēja izvēlēties citu ceļu vai apbraukt tos pa sausāku trajektoriju.
Dažkārt var nākties šķērsot vietas, kurās ir grūti no malas noteikt, cik dziļi ir dubļi vai kas slēpjas zem peļķes. Lai to pārbaudītu, var noderēt kāda nūja vai zars.
Ja posms ir īss un dubļi nav ļoti dziļi, var izmantot mašīnas inerci - uzņemt ātrumu un izbraukt cauri. Svarīgi ir pusceļā nepārdomāt un neapstāties, jo tad auto var iestigt.
Savukārt, ja dubļainais posms ir garš un segums ir ļoti mitrs, šī taktika nelīdzēs, jo auto ar joni iegrims dziļi dubļos. Šādā gadījumā labāk ievērot lēnu, konstantu ātrumu (uz izspolēšanas robežas), lai nodrošinātu vienmērīgu kustību uz priekšu. Ja riteņu kustība paliek gurdena un mašīna apstājas, tad ir jāpabrauc pa savām sliedēm atpakaļgaitā un vēlreiz jāmēģina tikt uz priekšu.
- Ja mašīna ir apstājusies un netiek uz priekšu, pārtrauciet spolēt - šādi mašīna tikai “ieraksies” dziļāk dubļos.
- Pārvarot dubļaino posmu, svarīgi nepārspīlēt ar gāzes un bremzes pedāli.
Ja mašīna ir apstājusies un netiek vairs uz priekšu
Galvenie iemesli, kāpēc mašīna netiek laukā no dubļiem:
- Mašīna ir iegrimusi tik dziļi, ka “guļ uz vēdera”. Ja nav pietiekama spiediena uz riepām, saķere samazinās.
- Pamats zem riepām var būt gluds un slidens, līdz ar to nav aiz kā aizķerties.
Lai uzlabotu riepu saķeri, var noderēt lāpsta. Ir jāizrok dubļus no mašīnas apakšas un arī nedaudz braukšanas virzienā, lai mašīnai būtu, kur ieskrieties.
Zem velkošajiem riteņiem jāpaliek kāds priekšmets, aiz kura riepas var labāk aizķerties. Ja nav speciāla aprīkojuma, var noderēt zari, paklāji, u.c.
Ja ir iespēja, izmantojiet palīdzību no malas - stūmējus vai vilcējus.
Lai izkļūtu no bedres, sākumā būs nepieciešams impulss un uzspiest uz gāzes spēcīgāk. Tālāko ceļa posmu jāturpina braukt vienmērīgā tempā.
!!! Līdzīgi var rīkoties, arī braucot pa sausām, dziļām smiltīm. Arī tām ir raksturīga zema nestspēja un saķere ar riepām.
Sakām lielu paldies “Drošai braukšanas skola” un tās vadītājam Jānim Vankam par atbalstu.
Grants segums nekad nav pilnīgi ideāli līdzens – uz tā ir nelieli izciļņi un nelīdzenumi. Palielinoties braukšanas ātrumam, automašīnas riteņu svārstības kļūst izteiktākas, un šo svārstību rezultātā segumā tiek veidoti dziļāki nelīdzenumi. Automašīnām braucot vienādā ātrumā, to riteņi veic līdzīgas svārstības, tāpēc ar katru nākamo automašīnu viļņveida raksts uz seguma kļūst arvien izteiktāks.
Kas ietekmē šķēsviļņu rašanos?
- Seguma materiāls - trepe intensīvāk veidojas uz autoceļiem ar nesaistītu materiālu segumu
- Satiksmes intensitāte – jo vairāk automašīnu pārvietojas pa autoceļu, jo ātrāk tā veidojas.
- Laika apstākļi - ilgstošs sauss vai mitrs laiks, kas ietekmē seguma mitrumu.
- Automašīnu pārvietošanās līdzīgā ātrumā noteiktos posmos- ātrāk “trepe” veidojas bremzēšanas vai paātrinājuma posmos, piemēram, pie krustojumiem vai līkumos.
LAU regulāri apseko valsts autoceļu stāvokli. Konstatējot defektus, tiek ieplānoti un veikti autoceļu uzturēšanas darbi – greiderēšana, iesēdumu un bedru remontēšana, dilumkārtas atjaunošana.
Smilšu vannas veidojas uz autoceļiem ar grants segumu. Šādi autoceļi sastāv no grants seguma un smilts pamata. Grants nodrošina ceļa slodzes noturību. Smilšu vannu veidošanos ieteikmē satiksmes intensitāte un laikapstākļi.
Ilgi sausuma periodi samazina grants sasaisti un vēja iedarbībā grants slānis noput.
Ar laiku grants segums nodilst un kļūst plānāks. Grants vairs savā starpā nesaistās un atsedzas ceļa pamats. Smiltis ir smalkāks minerālmateriāls, kuram sausā laikā ir zema nestspēja.
Smilšu vannas tiek labotas, ieberot tajās granti, izlīdzinot un noblietējot. Ilglaicīgāka rezultāta iegūšanai nepiecisāma grants seguma atjaunošana.